Search results for "Otrās valodas apguve"
showing 7 items of 7 documents
Novitātes latviešu valodas kā otrās valodas mācību priekšmetā izglītības pārmaiņu procesā: (priekšmeta organizatoriskie un lingvistiskā satura jautāj…
2006
8.klases mazākumtautību skolēnu lingvokulturoloģisko prasmju pilnveide latviešu valodas un literatūras stundās
2018
8. klases mazākumtautību skolēnu lingvokulturoloģisko prasmju pilnveide latviešu valodas un literatūras stundās: diplomdarbs. – Rīga, 2018. – 86 lpp. Diplomdarbs ir veltīts 8. klases mazākumtautību skolēnu lingvokulturoloģisko prasmju attīstības dinamikas izpētei. Diplomdarbā 1. un 2. nodaļās tika analizēta un apkopota mūsdienu lingvokulturologu un lingvodidaktu pieredze. Zinātnieku idejas kļuva par pamatu autores praktiskajam pētījumam, kas ir aprakstīts diplomdarba 3. nodaļā. Aprobācijas procesā stundās un stundu fragmentos tika izmantoti dažādi lingvokulturoloģijas paņēmieni un metodes, lai pilnveidotu skolēnu sociokultūras kompetenci, kā rezultātā tika novērota neliela pozitīva dinamika…
Bilingvālā izglītība pirmsskolā 3-4gadīgu bērnu latviešu kā otrās valodas apguves veicināšanai
2022
Darba autore Iluta Pudule. Darba tēma “Bilingvālā izglītība pirmsskolā 3-4 gadīgu bērnu latviešu kā otrās valodas apguves veicināšanai”. Pētījuma mērķis - izpētīt bilingvālās izglītības pirmsskolās 3-4 gadīgu bērnu latviešu kā otrās valodas apguves veicināšanu. Kvalifikācijas darba uzdevumi: 1.analizēt zinātnisko literatūru par valodas apgūšanu un divvalodību; 2.izpētīt un raksturot 3-4 gadīgu bērnu attīstību un otrās valodas apguves īpatnības; 3.veikt anketēšanu un analizēt datus par latviešu valodas apguvi bilingvālā mācību procesā pirmsskolā. Pētījuma gaitā gūtie rezultāti ļauj secināt, ka divvalodība bērna pašizgaugsmei, pilnvērtīgai, un vispusīgai attīstībai netraucē. Pētījuma daļā tik…
Latviešu valodas kā otrās valodas apguves veicināšana 4-5 gadīgiem bērniem pirmsskolā
2020
Izglītības pārmaiņu procesā latviešu valoda kā otrā valoda mazākumtautību pirmsskolā ir kļuvusi ne tikai par mācību priekšmetu, bet arī par mācību līdzekli, tādēļ viena no efektīvākajām metodēm otras valodas apguvē kļūst CLIL metode – mācību satura un valodas integrētā apguve. Pētījuma mērķis ir izpētīt latviešu kā otrās valodas apguves iespējas CLIL balstītā pieejā pirmsskolā.
AGRĪNĀS BĒRNĪBAS VECUMA BĒRNU VALODAS ATTĪSTĪBA PIRMSSKOLĀ AR ANGĻU VALODU KĀ OTRO VALODU
2018
AGRĪNĀS BĒRNĪBAS VECUMA BĒRNU VALODAS ATTĪSTĪBA PIRMSSKOLĀ AR ANGĻU VALODU, KĀ OTRO VALODU Ieva Maļinovska Anotācija Darba mērķis – Izpētīt agrīnās bērnības vecuma bērnu valodas attīstības iespējas pirmsskolā ar angļu valodu, kā otro valodu. Darba uzdevumi: •Analizēt pedagoģijas un psiholoģijas zinātnieku teorijas par valodas attīstību. •Raksturot valodas attīstību agrīnās bērnības vecuma bērniem. •Noteikt agrīnās bērnības vecuma bērnu valodas attīstības vērtēšanas kritērijus. •Izstrādāt pedagoģiskos paņēmienus agrīnās bērnības vecuma bērnu valodas attīstības sekmēšanai. Iegūtie rezultāti – agrīnās bērnības vecuma bērnu valodas attīstība pirmsskolā ar angļu valodu, kā otro valodu būs sekmīg…
Folkloras izmantošana 5-6 gadīgu mazākumtautību bērnu latviešu valodas vārdu krājuma paplašināšanai pirmsskolā
2021
Latvijas Universitātes, pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes, programmas “pirmsskolas un sākumskolas skolotājs” 5. kursa studentes Karina Grišānes bakalaura darbs par folkloras izmantošanu 5 – 6 gadīgu mazākumtautību bērnu latviešu valodas vārdu krājuma paplašināšanai pirmsskolā, kura mērķis ir pētīt teorētiski un empīriski 5 – 6 gadīgu mazākumtautību bērnu vārdu krājuma paplašināšanas iespējas, izmantojot folkloru pirmsskolā. Bakalaura darbā analizētas pedagogu, psihologu un zinātnieku atziņas par bērna runas un dzimtās valodas attīstību 5 – 6 gadu vecumā, raksturots latviešu valodas kā otrās valodas apguves saturs, metodika un vērtēšana bērna vārdu krājuma paplašināšanai pirmss…
Labošanas paņēmienu efektivitāte valodu apguves procesā
2015
Fosilizācija otrās valodas apguvē ir aktuāla problēma, jo lielākā daļa cilvēku, kuri mācās svešvalodas, veido fosilizētas starpvalodas sistēmas, kā arī tādēļ, ka tās cēloņi joprojām nav skaidri. Šī pētījuma mēŗķis ir pārbaudīt labotāja lūgumu pēc paskaidrojumiem efektivitāti fosilizēto kļūdu labošanā. Autors veica gadījuma izpēti ar mērķi izlabot fosilizētās darbības vārdu formas, kuras tika izmantotas pagātnes laika veidošanā. Pētījuma rezultāti daļēji apstiprināja pētījuma hipotēzi, ka lūgumi pēc paskaidrojumiem sekmē darbības vārdu sistēmas attīstīšanos, kas rezultātā veicina pareizu formu lietojumu, jo pētījuma dalībnieks iemācījās patstāvīgi labot kļūdas, taču situācijās, kurās dalībni…